Liela ebreju daļa dzīvoja izklaidus Eiropā un Tuvajos Austrumos kopš tiem laikiem, kad ap 65.gadu pēc Kr. romieši apspieda viņu sacelšanos Palestīnā. Tomēr visur, kur ebreji dzīvoja, viņi ievēroja savas tradīcijas un uzskatīja Palestīnu par savu Apsolīto zemi. Apspiestības sajūta un nacionālās identitātes idejas pieņemšanās spēkā 19.gs. beigās radīja kustību, kuras prasība bija izveidot savu nacionālu valsti.
Pirmā pasaules kara laikā 1917.gadā briti atbrīvoja Palestīnu no turkiem. Lielbritānijas ārlietu ministrs lords Belfūrs toreiz apsolīja ebrejiem, ka viņi varēs nodibināt Palestīnā ”nacionālās mājas”.…
