Es uzskatu, ka katram sevi cienošam latvietim būtu jāzina Anša Cīruļa vārds, jo tieši pēc viņa uzmetuma 1917.gada maijā tika pieņemts sarkanbaltsarkanais Latvijas karoga izskats. Arī 1918.gada 18.novembrī Nacionālā teātra zāli rotāja tieši pēc A.Cīruļa meta darinātie karogi. Tādējādi es pieņemu domu, ka Ansis Cīrulis ir latvietim ja ne zināms, tad vismaz dzirdēts vārds.
Šogad Ansim Cīrulim aprit 125; viņš dzīvoja 19. un 20.gadsimta mijā – laikā,kad norisinājās latviešiem svarīgi un liktenīgi notikumi, tādēļ arī viņa darbos, it īpaši gleznojumos un metos, parādās šie motīvi. Autoru, tāpat kā lielāko daļu tā laika mākslinieku, ļoti uztrauca šī tematika un motīvi.
Anša Cīruļa daiļradē ir sastopamas ļoti daudz dažādu tehniku un materiālu. Savu māksliniecisko darbību viņš uzsāka keramikas jomā. Šajā izstādē bija redzami daži viņa keramikas darbi, piemēram, krūzes un vāzes, kas bija ar glazūru un apgleznoti. Šie izstādē redzamie priekšmeti izskatījās diezgan vienkārši un skaisti, bet tie bija arī sadzīvē lietojami, nevis tikai plauktā ieliekami kā dekoratīvi priekšmeti. Turpretī bija redzams arī viens darbs, kas ir veidots tieši kā dekoratīvais elements – „Dekoratīvs sienas šķīvis”.…
