Taču šajā situācijā jāpievērš arī uzmanība vienlīdzības teorijai. It īpaši iespēju vienlīdzībai, un visiem jābūt iespējai samazināt bioloģisko atkritumu daudzumu. Valdības pienākums ir izveidot vienlīdzīgas iespējas tās pilsoņiem. Tālāk jau ir pilsoņu ziņā, vai šīs iespējas izmantot vai nē. Tāpat arī šajā gadījumā – valdībai būtu jānodrošina iespēja pilsonim izvēlēties videi draudzīgus produktus, kā arī pieeju atkritumu šķirošanas punktiem, bet tālāk tas ir pilsoņa ziņā – to izmantot un maksāt mazākus nodokļus vai otrādāk.
Lai turpmāk tiktu minimizēta vides degradācija, ir jāizglīto sabiedrība. Jāievieš pārmaiņas rosinošas vides izglītības programmas, jo vides izglītība ir ilgtspējīga dzīvesveida veicinātāja. Jāaicina indivīdus mainīt ikdienas ieradumus. Jāveicina sabiedrību vairāk pārvietoties ar velosipēdiem vai ar elektrotransportu. Maksimāli jāsamazina visu resursu patēriņš, tādējādi, iespējams, ietaupīt dabas resursus, kā arī lielisks veids, kā samazināt vides degradēšanos, ir otrreizējā pārstrāde. Mūsu planēta ir vissvarīgākā lieta visā mūsu dzīvē neatkarīgi no tā, kas mēs esam. Vides degradācijas novēršana ir uzdevums, kurā visiem jāpiedalās. Gaiss, augsne un ūdens ir mūsu visvērtīgākie resursi, ko mēs kā pasaules pilsoņi nevaram atļauties zaudēt.
…
