Ciklotrons sastāv no cilindriskas vakuumkameras.
Ciklatrona izgudrotājs ir amerikāņu fiziķis Ernests Orlando Lourenss, kurš ciklotronu uzbūvēja 1931. gadā. Par to viņš 1939. gadā saņēma Nobela prēmiju fizikā. Starp citu viņš ir vienīgais ar Nobela prēmiju apbalvotais cilvēks no Bērklijas ASV. Kā arī par godu viņam ir nosaukts Mendeļējeva periodiskās tabulas 103. elements - lourensijs.
Ciklatrona izveidotās paātrinātas daļiņas izmanto gan kodolreakciju izraisīšanai, gan lai apstarotu vielu un iegūtu medicīnā izmantojamus radioaktīvos preparātus.
Ciklotrons ražo radioaktīvos izotopus, kas nepieciešami gan diagnostikā, gan terapijā. Šie izotopi ļauj diagnosticēt ļaundabīgo audzēju ļoti agrīnā stadijā, kamēr ar citām metodēm to vēl nav iespējams noteikt.
Tāpat arī ciklotrons ir izmantojams zinātnē un izglītībā - attīstot jau izveidotās zinātnes nozares, kurās izmanto jonizējošo starojumu, kodolfizikas, un radioķīmijas metodes, kā arī veicot zinātniskos pētījumus tādās strauji augošās nozarēs kā farmācija, medicīna, biomedicīniskās zinātnes un materiālu zinātnes. …
