Biheiviorālisma pieejas galvenais jautājums, kam visslielāko uzmanību pievērš tā pārstāvji, ir ļoti vienkāršs – „kāpēc cilvēki uzvedas tā, kā viņi uzvedas”?1 Kā galveno izpētes objektu viņi uztver indivīdu vai sabiedrības daļas uzvedības novērošanu, kuru uzvedības skaidrojumam ir jābūt empīriski pārbaudāmam. Lielu uzmanību savos pētījumos biheiviorālisti pievērsuši tādām sabiedrības līdzdalības formām, kā vēlēšanas, streiki, demonstrācijas, sacelšanās, tāpat mēģinājuši skaidrot interešu grupu, politisko partiju un līderu uzvedību. Starptautiskā līmenī pievērsušies tādu jautājumu, kā multinacionālo korporāciju, starptautisko teroristu grupu un pārnacionālu organizāciju, kā piemēram, ES, uzvedības skaidrošanai.
Biheiviorālisma kustība nozīmīgu lomu sociālajās zinātnēs ieguva pagājušā gadsimta 50-tajos, 60-tajos gados un tās pirmsākumi meklējami pozitīvisma teorijā.…
