Fragmenta tēma ir cilvēka dzīves piepildīšana. Cilvēkam it kā ir viss. Viņš dzīvo pilnā pārticībā, bet tomēr secina, ka sievietes laime ir bērnā. Savas rūpes par bērnu viņa aizstāj ar rūpēm pret suni. Šajā darbā var arī vilkt paralēles starp dzīvniekiem un cilvēkiem. Proti, bērnu nav ne mammai, nedz arī Lesijai, jo Lesijas mīlestība – Buņtiks – ir parasts krancis, kurš nestāv blakus dižciltīgajai Lesijai.
Problēmas.
Šajā fragmentā tiek apskatītas vairākas problēmas. Proti, vai sieviete var būt laimīga nepiepildījusi sevi kā māte? Vai mīlestība, rūpes par kādu citu var aizstāt rūpes un mīlestību pret pašas bērnu? Vai mantiskajām lietām tiešām ir tik liela nozīme dzīvē, kā bieži vien citi to iedomājas?…
