Alunāna krājumā „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas” rakstīts dzejolis „Laura”. Tas ir par cilvēka skaistām atmiņām, viņa mīlestību, bet kā nevar iztikt un ko grib atgūt. Motīvs ir mīlestības un vientulības tēma reizē. Atmiņas, pēc kurām ilgojas. Tēlu „pasaka” autors izmanto kā skaistās atmiņas par bijušo, „jumprava” ir skaistā meitene, bet „laivnieks” – liriskais es. Laiva simbolizē tā cilvēka dzīvi un klintis ir dzīves realitāte, problēmas, ar ko nākas saskarties plašajā jūrā. Liesmas varētu simbolizēt izjusto vientulību, sāpes, bet sirds – tā ir mīlestība, varoņa garīgais stāvoklis.
Dzejolis rakstīts trijos pantos, katrā astoņas rindiņas. Izmantoti mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi un atskaņas: sedzies – dedzies, iekšā – priekšā, spiež – griež. Saskatāmas personifikācijas – vakars sedzies, prāts nesas, kalna gals mirdz. Mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu ir diez gan maz, bet iespējams tas pat atvieglo uztvert tekstu un izprast tā domu.
J. Alunāns ir izveidojis dzejoļu krājumus, vairākas to daļas.
…
