Pēc šī stāvokļa, šo cilvēku dzīve mainās – mainās viņu paradumi, nodarbes, viss dzīvesveids. Kādēļ? Jo viņi saprot, cik labi ir būt tur, un cik labi ir būt te. Viņi vairs nebaidās no nāves, jo ar vienu kāju jau vienreiz ir tajā iekāpuši. Viņi sāk dzīvi izbaudīt ar citu atdevi un metas iekšā visos dzīves izaicinājumos. Viņi nevēlas mirt, vienkārši vairāk nebaidās no nāves. Šis cilvēks ir pats savs dzīves priekšnieks, pavēlnieks un karalis. Sevī rodot pārliecību – jo mēs nedzīvojam citiem, bet gan sev!
…
