Termins „statistika” ir cēlies no latīņu vārda „status”, kas nozīmē „noteikts lietu stāvoklis”. Pašreiz to lieto trijās nozīmēs:
1)ar statistiku saprot īpašu praktiskās darbības nozari, kura statistiskos datus iegūst, apstrādā un analizē un raksturo atsevišķu uzņēmumu, nozaru, reģionu, valsts sociālekonomisko attīstību;
2)ar statistiku saprot zinātni, kura izstrādā statistikas praksē izmantojamus teorētiskos atzinumus un metodes;
3)ar statistiku saprot statistiskos datus, kas uzrādīti uzņēmumu, organizāciju nozaru apskatos, publicēti krājumos un atspoguļoti periodikā.
Statistikas īpatnība ir tā, ka statistiskie dati tiek apkopoti kvantitatīvā formā, tas ir, statistika „runā skaitļu valodā”, atspoguļojot sabiedriskās parādības visā to daudzveidībā. Statistiskie dati raksturo pētāmās parādības stāvokli, līmeni, tās attīstību konkrētajā laikā un vietā, kā arī kvalitatīvās pārmaiņas attīstības procesā. Nosaucot to vai citu datu, vienmēr tiek norādīts:
1)kāda parādība tiek pētīta;
2)laiks un vieta, kuras robežās parādība novērota;
3)kādās mērvienībās tiek izteikts parādības lielums.
Jebkurai zinātnei ir būtiskas specifiskas īpatnības, kuras to atšķir no citām zinātnēm un dod tai tiesības pārstāvēt kā zinātnes nozarei. …
