Romānu "Cilvēks no Mēness" 1952. gadā sāk iespiest Amerikas latviešu laikraksts "Laiks". Grāmatā tas iznāk 1954. gadā.
A. Eglītis par "Cilvēku no Mēness" vēstulē Viktoram Hausmanim raksta šādi: "Tur pavisam maz kas izdomāts. Raibā, nule sabraukušo trimdinieku saime Oregonas pavalsts Selēmas un Portlendas pilsētās sniedza bagātīgu materiālu kaut vai veselai virknei romānu." Pats Eglītis nodarbojas ar glezniecību, un tāpat kā romāna galvenais varonis Ģedimīns Kūrs, arī Anšlava Eglīša sieva Veronika Jaunelsiņa naudu trimdas gados pelna gleznojot. Tieši tādēļ "Cilvēks no Mēness" ir viens no tiem darbiem latviešu literatūrā, kas visspilgtāk attēlo mūsu tautiešu dzīvi trimdā.
Noteikti jāpiemin Anšlava Eglīša augstā valodas meistarība, rakstot šo darbu. Romānā ir daudzi jaunvārdi un atvasinājumi: sēža, stāvis, drūme, piestāklis un citi. Arī cilvēku personvārdi ir vienreizēji un savā ziņā izsaka tēla būtību sava skanējuma dēļ. Tikai uzmanīgāk jāieklausās - Ģedimīns Kūrs, Tālivaldis Tarvīds, Hjalmārs Būriņš, Janīna Rauna, Bierants Pāvelkops, Oboi kundze, Valdemārs Lavenieks - ar savu skanējumu vien šie vārdi rada kādu noteiktu iespaidu un domas par šo personu.…
