Mežs ir ģeogrāfiskās ainavas elements, kas sastāv no koku, krūmu, zemsedzes augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopuma, kuri savā starpā ir saistīti un ietekmē cits citu un apkārtējo vidi. Mežs ir raksturīgs Latvijas ainavas elements, 44% no Latvijas teritorijas aizņem mežs. Vides veidotāji un organiskās vielas uzkrājēji mežā ir kokaugi. Mežs Latvijā ir ekoloģiski stabila ekosistēma, kas nodrošina līdzsvarotu vides saglabāšanos. Latvijā meži ir daudzveidīgi, to izplatība un raksturs dažādās valsts daļās diezgan stipri atšķiras. Šīs atšķirības nosaka gan klimatiskie, gan arī edafiskie (augsnes) apstākļi, kā arī laika gaitā cilvēka saimnieciskā darbība. Latvijā meži aizņem 2,8miljonus hektāru. Šo platību sīkāk iedala meža zemēs, kas piemērotas meža audzēšanai, un nemeža zemēs (lauksaimniecības zemes, ūdeņi, ceļi, stigas, pagalmi, purvi, smiltāji). Mežainums Latvijā ir 41,7% (par optimālu uzskata 30-35%). Patreiz Latvijā ir mežainuma palielināšanas, kas saistīta ar mazvērtīgu lapu koku (baltalkšņa, bērza) audžu izveidošanos bijušajās lauksaimniecībā izmantojamo zemju platībās. Ar mežu klāto platību sadalījums pa koku sugām laika gaitā ir būtiski mainījies. No 1924.gada Latvijā ir par ~9% samazinājies skuju koku audžu īpatsvars. …
