| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Administratīvā procesa principa jēdziens | 5 |
| 2. | Administratīvā procesa principu nostiprinājums Latvijas Republikas normatīvajos aktos | 7 |
| 3. | Privātpersonas tiesību ievērošanas princips | 10 |
| 4. | Vienlīdzības princips | 12 |
| 5. | Tiesiskuma princips | 16 |
| 6. | Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips | 17 |
| 7. | Patvaļas aizlieguma princips | 19 |
| 8. | Tiesiskās paļāvības princips | 20 |
| 9. | Likuma atrunas princips | 30 |
| 10. | Demokrātiskās iekārtas princips | 33 |
| 11. | Samērīguma princips | 35 |
| 12. | Likuma prioritātes princips | 39 |
| 13. | Procesuālā taisnīguma princips | 41 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 43 | |
| Izmantotās literatūras un avotu saraksts | 45 |
Tulkojumā no latīņu valodas vārda "principum" - pamats, pirmsākums.
Ar principiem literārā nozīmē tiek saprastas pamatidejas, atzinumi un pieejas, kas balstās uz procesu un parādību attīstības objektīvajām likumsakarībām dabā un sabiedrībā.
Attiecībā uz tiesībām ir dažādas tiesību principu definīcijas, piemēram, A.Stucka savās agrākajās publikācijās skaidroja, ka tiesību princips ir ideāls, dogmatisku pieņēmumu rezultātā radies pieņēmums. Princips – pieņēmums, kuru mēģina sasniegt un kuru bieži formulē kā visaugstāko mērķi, no kura mēģina atvasināt veicamos uzdevumus.1
Savās vēlākajās publikācijas viņš tiesību principu definē kā pamatideju, uz kuru balstās tiesību sistēma, valsts un sabiedriskā kārtība, tā, kas nosaka valsts varas un sabiedrības attīstības modeli un virzienus, kā arī nosaka, kādas būs sabiedrības un valsts attiecības un attīstība nākotnē.
Viņš norāda, ka dabisko tiesību teorijā vispārīgie tiesību principi tiek uzskatīti par sava veida augstākajām tiesībām. Tiesību principi ir jāievēro, radot vai piemērojot tiesību normas. Ja rakstītās normas neparedz atbildi uz konkrētu lietu, tas ir, neviena norma tieši neattiecas uz lietas faktiskajiem apstākļiem, tad jādarbojas ar vispārīgajiem tiesību principiem.
Runājot par tiesību principu formu, teorijā ir divi atšķirīgi viedokļi. Daži (piemēram, J.Valdruns) uzskata, ka princips ir ideāls un tam obligāti nav nepieciešams formāls nostiprinājums, jo tas var būt apziņā, arī zinātnieku apspriestajās tēzēs, politiku izvirzītajās koncepcijās. Citi, piemēram, J.Tihomirovs, uzskata, ka princips tikai tad ir princips, kad tas ir noformulēts, tas nozīmē, kad līdzās tiesību normām pastāv tiesību normas - principi.
Runājot par principu saturu, R.Dvorkins uzskata, ka tiesību principi var tikt skaidroti plašākā un šaurākā nozīmē:
- plašākā nozīmē principos tiek ietvertas visas vispārīgās direktīvas, kas nav normas;
- ar tiesību principu šaurākā nozīmē saprot principu un mērķu nodalīšanu.…
Uz principiem balstās visi dabā un sabiedrībā notiekošie procesi. Principi ir pamatu pamats. Jebkuram juristam ir svarīgi zināt tiesību principus un to būtību, lai pareizi interpretētu tiesību normas un piemērotu tās praksē. Tiesību principus piemēro arī tad, kad rakstītās normas nesniedz pilnīgu skaidrojumu. Autore šajā darbā vēlējās aplūkot administratīvā procesa principus un noskaidrot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta atziņas šo principu precīzākai interpretācijai un pareizākai piemērošanai praksē. Tātad studiju darba pētījuma objekts ir administratīvā procesa principu piemērošanas tendences tiesu praksē. Pētījuma priekšmets: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi. Darba mērķis: Noskaidrot, kā tiesu praksē tiek piemēroti administratīvā procesa principi. Darba mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi: 1. Noskaidrot, kādi administratīvā procesa principi ir nostiprināti Latvijas Republikas normatīvajos aktos. 2. Noskaidrot, kādos gadījumos tiesām jāpiemēro administratīvā procesa principi. 3. Izpētīt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumus. 4. Noskaidrot, uz kādiem administratīvā procesa principiem visbiežāk atsaucas lietas dalībnieki administratīvajās lietās. 5. Noskaidrot, cik lielā mērā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments piemēro administratīvā procesa principus savos spriedumos. 6. Noskaidrot, uz kādiem administratīvā procesa principiem visbiežāk atsaucas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments savos spriedumos. Darba izstrādei pielietotās metodes: informācijas apkopošana, aprakstīšana, pētīšana, apstrāde, analīze. Pētījuma periods: No 2008.gada janvāra līdz 2009.gada aprīlim, ieskaitot. Darba struktūra: ievads, 13 nodaļas, secinājumi un priekšlikumi, izmantotās literatūras un avotu saraksts. Normatīvā un informatīvā bāze: darba izstrādei izmantoti valsts normatīvie akti, teorētiskā un analītiskā juridiskā literatūra, interneta resursi, tajā skaitā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi. Darba apjoma ierobežotības dēļ darbā tiek aplūkoti tikai administratīvā procesa principi, kuri ir uzskaitīti Administratīvā procesa likumā.
