Vismaz viena trešdaļa 20. gs. otrās puses cilvēku marksismu uzskatīja par oficiālu filozofiju, tās galvenajās tēzēs smeļoties spēku un nākotnes cerības, tādējādi kuplinot šīs mācības piekritēju skaitu un pārvēršot to par vairāku paaudžu dzīves filozofiju. Visplašāk marksisms bija izplatīts Krievijā un tās satelītvalstīs, kā arī Ķīnā, kur reizē ar komunisma idejām marksisms tika pasludināts par absolūto patiesību, kā rezultātā tas jau ir pielīdzināms reliģijai, kuras pozīciju ir gandrīz neiespējami un pat bīstami apstrīdēt vai noliegt.
Marksisma mācība savu nosaukumu ir ieguvusi, pateicoties tās pamatlicējam Kārlim Marksam. Viņš ir dzimis Vācijā, ebreju izcelsmes jurista ģimenē. Pateicoties atmosfērai, kas valda ģimenē, Markss jau bērnībā interesējas par literatūru, grieķu dzejniekiem un traģēdiju autoriem, īpaši viņu saista Dantes un Šekspīra daiļrade. Pusaudža un jaunības gados Markss raksta dzeju, ko līdzās mīlestības tēmai caurstrāvo pasaules sagraušanas motīvs, radot vēlmi un augsni jaunas - labākas pasaules izveidei.
…
