Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Izlase. Izlases tipi un veidi', 1.
  • Eseja 'Izlase. Izlases tipi un veidi', 2.
  • Eseja 'Izlase. Izlases tipi un veidi', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Izlase uzdod jautājumu, cik personas ir aptaujātas. Teorētiskā pamatojuma apjoms, ir atkarīgs no aptaujāto skaita. Nav nepieciešama pilnīga informācija par kādu objektu, lai to varētu izprast. Izlase lielā mērā ir saistīta ar matemātisko statistiku un varbūtības teoriju.
Izlases process ir iespējams, ja pastāv sociālo objektu kvantitatīvo pazīmju un rakstura savstarpējā atkarība, ir pieļaujami secinājumi par veselo, balstoties uz tās daļas izpēti, ja pēc savas struktūras daļa ir veselā mikromodelis.
Ģenerālkopa – objektu kopums, kuri ir izpētes priekšmetu robežās, ko nosaka sociālo pētījumu programma laika un teritorijas robežās.
Izlases kopums – noteikts ģenerālā kopuma elementu skaits, kas attīstīts pēc noteiktiem nosacījumiem.
Reprezentivitāte – izlases kopuma īpašība pastāvēt, ģenerālā kopuma raksturojums, t.i., nozīmīgi raksturojumi ir tādi paši kā ģenerālkopā.
Analīzes vienība – analīzes vienība sastāv no indivīda, grupas, organizācijas un citām vienībām.
Izlases apjoms ir atkarīgs no ģenerālo kopumu apjoma; pētījuma mērķa, objekta homogēnās pakāpes, pētījumā uzdoto jautājumu un atbilžu skaita, izlases kļūdas maksimāli pieļaujamā lieluma.
Izlases kļūda – neatbilstība starp ģenerālā kopuma pazīmēm un izlases kopuma pazīmēm.

Autora komentārsAtvērt
Atlants