Bagātie un nabagie
Ja mēs skatāmies uz pasauli šodien, mēs pieņemam, ka ir ne tikai bagāti un nabadzīgi cilvēki, bet arī bagātas un nabadzīgas valstis. Dažām valstīm ir labi tā kā ir, bet dažas kaut ko cenšas uzlabot. Dažās pieaug nabadzība un nabadzīgo skaits. Citiem vārdiem sakot, tā ir globālās stratifikācijas sistēma, kurā vienība ir valsts, pastāv arī stratifikācijas sistēma valstu iekšienē, kurā vienība ir indivīds vai ģimene.
Valsts nacionālais kopprodukts ir drošs tikai valstīs, kuras ir bāzētas uz naudas ekonomiku. Tas neizmēra neoficiālās izmaiņas vai barteru, kuros resursi ir izmainīti bez naudas maiņas.
Pirmās, otrās un trešās valstis
Citas dimensijas pasaules stratifikācijā kombinē attīstības līmeņus ar politisku orientāciju. Šī sistēma ir bāzēta uz austā kara loģisku politikā un uz to, kādas ir izmaiņas. Aukstā kara laikā pasaules valstis bija bieži iedalītas trīs grupās:
1. pirmās pasaules valstis;
2. otrās pasaules valstis;
3. trešās pasaules valstis.
Pirmās pasaules valstis sastāv no industrializētajām kapitālistiskajām pasaules valstīm, iekļaujot ASV, Jaunzēlandi, Austrāliju, Japānu un Rietumeiropas valstis. Tās bija industrializētas un visām bija tirgus ekonomija un demokrātiski vēlēta valdība.
Otrās pasaules valstis šajā shēmā bija sociālistiskās valstis, kuras iekļāva Padomju Savienību, Ķīnu, Austrumeiropu, Kubu, Ziemeļkoreju un dažas valstis citās pasaules daļās. Šīm valstīm bija komunistu valdība un valsts pārvaldes ekonomija.
…
