Austrumvācijā vairākām cilvēku grupām un lielajiem monopoliem konfiscēja īpašumu. No šī īpašuma izveidoja valsts sektoru. Austrumvācijā tika veikta arī agrārā reforma – muižnieku zemi nacionalizēja.
No 1950.g. līdz 1955.g. VFR (Rietumvācijā) bija vērojama dzīves līmeņa celšanās (algas palielinājās pat par 80%) , kā arī tika pieņemti vairāki likumi (piem. 1953.g. likums par 5% barjeru vēlēšanās), kas veicināja to, ka 1955. gadā VFR kļuva par pilnīgi neatkarīgu valsti un iestājās NATO. Jau nākošajā gadā tā atguva arī armiju. Tika izveidota sociālā tirgus ekonomika, kur valdība nodrošināja daudzus sociālos pakalpojumus, īpaši palielinātas sociālās programmas tika 1957.g. pirms vēlēšanām. Būtiska nozīme bija iniciatīvai no visiem sabiedrības slāņiem. Valdība veicināja arī konkurenci un uzņēmējdarbību, piešķirot subsīdijas dažādām nozarēm. Galvenais iemesls pārejai no iznīcības uz sasniegumiem bija vidēja lieluma uzņēmumu atbalstīšana. Jau 1953.gadā uzņēmumos ar darbinieku skaitu līdz 500 cilvēkiem strādāja 50,8 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.…
