1.Tiesību iedalījums Privātās un Publiskās tiesībās;
2.administratīvās tiesības, ka patstāvīgā publisko tiesību nozare;
3.administratīvo tiesību sistēma;
4.administratīvo tiesību saikne ar citām tiesību nozarēm.
Publiskās tiesības regulē sabiedriskās attiecības starp valsti un nosaka to publiskās attiecības un tiesības, kā arī nosaka valsts uzbūvi.
Publiskās tiesības subjekts ir valsts. No valsts puses publiskās tiesības kā subjekts būs institūcija vai amatpersona, ar piebildi, kurai piešķirtas noteiktas valsts varas pilnvaras. No otras puses var būt privāta persona vai juridiska persona, kura pilda publiskos pienākumus. Publisko tiesību formā katrai personai ir publiskās subjektīvās tiesības. Publiskās subjekta tiesības ir konkrēta indivīda tiesības prasīt no valsts kādu konkrētu tiesību normās paredzētu darbību vai atturēšanos no tās.
Publisko subjektu tiesības iedalās:
1.negatīvās tiesības nosaka, ka valstij jāatturas no jebkādas darbības, kas liegtu indivīdam īstenot, kādu tam piešķirto, tiesību vai brīvību. Kā, piemēram, vārda brīvība, privātās dzīves neaizskaramība.
2.pozitīvās tiesības tās nosaka, ka valstij jāveic darbības lai indivīds varētu īstenot savas tiesības – sociālās tiesības, izglītības vai kultūras tiesības.…
