Skolotāja loma Montesori pedagoģijā
Montesori skatās uz skolotāju kā uz tādu, kurš palīdz bērnam dzīvot, kurš atzīst, ka bērns ir dzīva būtne, kas attīstās sava Elan vital (vitālais spēks) vadībā, bet ir atkarīgs no līdzcilvēku palīdzības.
Montesori skolotājs pirmkārt apzinās sevi kā bērna palīgu, ierosinātāju, atbalsta sniedzēju. Skolotājs nepiespiesti uzturas bērnu vidū, gatavs palīdzēt tiem tikt tālāk, pārliecinās par progresu, priecājas par paveikto darbu. Skolotājam ir jāorganizē darbs, kas respektē bērnu. Skolotājam bērns ir jāvada, neuzsverot un neliekot viņam just audzinātāja klātbūtni, bet tajā pašā laikā būt gatavam vēlamajai palīdzībai. Pedagogam ir jābūt tikai bērna palīgam zināmā brīdī un laikā. Skolotājs nekad netraucē bērnam un viņa pieredzei, bērns pats darbojas kā savu spēju atklājējs. Skolotāja uzdevums ir palīdzēt organizēt bērna radošo darbību, iet pa savu unikālo ceļu, pašam realizēt savu darbu, gribēt un domāt. Skolotājam bērns rūpīgi jāievada praktiskās dzīves darbos, kuri viņam palīdzēs kļūt neatkarīgam, kā arī jāatbild bērna emocionālajam aicinājumam, kad viņš savā uzticībā vēršas pie skolotāja. Skolotājam jāierodas mierīgi un tūlīt, tiklīdz viņš tiek saukts un bērniem ir nepieciešama viņa uzticība un mīlestība.
…
