Pēc sākumā sniegtā zinātnes nozares raksturojuma katra zinātne pēta savu izziņas objektu noteikta izziņas mērķa sasniegšanai. Taču zinātnes izziņas mērķa noteikšana ir katra atsevišķa zinātnieka personisks lēmums, kaut aii zinātnē bieži gadās tā, ka zinātniekiem, kuri pēta vienu jomu, izziņas mērķi saskan. Taču pat tas neattaisno prasību pēc vispārpieņemta izziņas mērķa kādā zinātnē. Uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācība 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos ir izstrādāti u\ pār stāvēti trīs atšķirīgi izziņas mērķa virzieni: skaidrojoša eksplikativā uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācība, teorētiska uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācība un normatīvā uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācība. Viens uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācības virziens, kuru īpaši pārstāvēja V. Rigers, izvirzīja šauri noteiktu izziņas mērķi: izskaidrot uzņēmuma norišu realitāti. Bieži to sauc par teorētisko uzņēmuma ekonomika!) un organizēšanas mācību, kaut gan skaidrojošā eksplikatīvā uzņēmuma ekonomikas un organizācijas mācība šim virzienam raksturīgo parādītu skaidrāk. Normatīvā instrukciju vai ieteikumu izstrādāšana uzņēmuma darbības raksturošanai tiek uzskaita par lieku. Plašāks ii tās uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācības izziņas mērķis, par kuras pārstāvi var uzskatīt E. Šmālenbahu, kurš par uzņēmuma ekonomikas un organizēšanas mācību runāja kā par teorētisku mācību, lai gan viņa mācība n rodamas ari atslājošas - normatīvas iestrādes. To mēdz saukt par normatīvu uzņēmuma ekonomikas un organizācijas mācību, lāču šāds apzīmējums var but par iemeslu šis mācības sajaukšanai ar atzīstoši normatīvo uzņēmuma ekonomikas un organizācijas mācību. Izziņas mērķis ir iegūts no praktiskās pieredzes. Priekšnoteikums tam ir uzņēmuma norišu analīze. …
