Transkodēšana6
No vienas puses, datorizētie mediji joprojām attēlo uz ekrāna savu strukturālo organizāciju tā, lai cilvēki – tās lietotāji, varētu uztvert tās jēgu: attēli parāda atpazīstamus objektus, teksta faili sastāv no gramatiskiem teikumiem u.t.t. No otras puses, to struktūra tagad seko vispāratzītām datorinformācijas konvencijām. Piemēram, dažādas datu struktūras – saraksti, ieraksti un sakārtojums, jau minētā konstanto lielumu nomaiņa ar mainīgajiem, algoritmu un informācijas struktūru nodalīšana un modularitāte.
Kas nav jaunie mediji7
Aplūkojot jaunos medijus ilgākā vēsturiskā perspektīvā, mēs redzam, ka daudzi no iepriekš minētajiem principiem nav unikāli jauno mediju gadījumā, tos var atrast arī vecajās mediju tehnoloģijās.
Termini kā samplēšana jau tika lietoti kino pirmsākumos, kad katrs kadrs iekš visas filmas bija kā sampls un filma kā samplu kopums.
Attiecībā uz medijiem, kas strādā uz interaktivitātes bāzes, interaktivitātes jēdziens ir šķietami lieks. Modernais cilvēka-datora interfeiss jau savā būtībā ir interaktīvs. Datorreprezentācijā objekts automātiski kļūst interaktīvs, tāpēc datormedijus saukt par interaktīviem - vienkārši nozīmē pateikt par datoriem elementāru faktu.
…
