Jau pirmie trešās tūkstošgades gadi liecina, cik ļoti saasinājusies cīņa starp pazīstamām tirdzniecības markām. Vairums ražotāju ir mērķis kļūt par brendu, bet tie, kuri neizprot spēles noteikumus, no tirgus tiek izspiesti. Spēles laukumā sākuši uzvarēt nevis bagātnieki, bet menedžeri, kas prot „pareizo spēli” pēc pasaules mārketinga likumiem.
Lielākā daļa uzņēmēju jau ir sapratuši, ka reklāmai jātērē ne mazums līdzekļu, un nevis vienkārši jātērē, bet jāizlieto gudri un pēc plāna.
Pateicoties dažādu valsts struktūru veiktajai ražošanas kontrolei un biznesa „caurspīdīgumam”, viena veida preču kvalitāte izlīdzinās, līdz ar to par galvenajiem izvēles faktoriem kļūst cena un reklāmas, nacionālo tradīciju un patērētāja kultūras līmeņa diktētās prioritātes. …
