Iepriekš neizlasot anotāciju par izrādi, iespējams būtu grūtāk uztvert lugas vēstījumu, kaut arī labi apdomājot šis vēstījums ir gana tiešs un skaidrs, bet no aktieru izpildījums reizēm rada šaubas. Reizēm pat ļoti neveiksmīgs izrādījās aktieru novietojums uz saktuves, aktieru vēlme parādīt savu darbību, kā būtiskāko, tādējādi radot skatītājam apmulsumu- uz kuru pusi, uz kuriem tēliem un darbību skatīties.
Kopumā varu teikt, ka izrāde bija ļoti savdabīga un atšķirīga, sākot ar vizuālo izpildījumu- tērpi(Kristīne Pasternaka), scenogrāfija(Reinis Suhanovs)- līdz pat mūzikai un pāris lakoniskām frāzēm. Šis darbs manī rosināja pārdomas par manas dzīves uztveri, kāda tā ir? Un vai ir vērts dusmoties un bēdāties, jo vai nav tā, ka dzīve ir pārāk īsa tam visam? Es iesaku noskatīties šo izrādi visiem, kas ir ceļā uz sevis pilnveidošanu, tiem, kuri vēlas atrast atspēriena punktu, jauna dzīves modeļa izveidošanā, tajā pašā laikā padomājot par to, ko vieglprātīgi dzīvojot varam zaudēt..
…
