Kā arī tas, ka jauniešiem neliek analizēt, domāt kritiski, izprast to, kāpēc un kā autors ir izmantojis valodu, lai nodotu savu vēstījumu.
Visbeidzot, vai es uzskatu – no jaunietes skata punkta – vai literatūrai jābūt tikumīgai? Ne obligāti. Es nekad neesmu īsti novilkusi robežu starp literatūru un mākslu, bet vienmēr esmu uzskatījusi, ka neatkarīgi no tā, vai tas ir dzejolis vai glezna, vai naktī uzpūsts uzraksts zem tilta, tam ir jāliek mums uz mirkli apstāties un padomāt, tam ir jārada diskusija (kas Agneses Krivades gadījumā izdevās lieliski), pat ja tas tiek izdarīts nedaudz provocējošā veidā.
…
