Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.06.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 1.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 2.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 3.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 4.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 5.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 6.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 7.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 8.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 9.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 10.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 11.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 12.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 13.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 14.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 15.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 16.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 17.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 18.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 19.
  • Referāts 'Praktiskais darbs runas kultūrā', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Kas ir valodas kultūra?

Valodas kultūras jēdziens ir attiecināms uz literāro valodu. Valodas kultūras izpratne ir divējāda. Pirmkārt, parasti ar valodas kultūru tiek saprasta kopta valoda, resp., literārās valodas normu zināšanas un prasme tās izmantot gan mutvārdos, gan rakstveidā; tās ir izrunas, vārdlietojuma, gramatikas un citas likumības. Turklāt valodas kultūra tiek saistīta arī ar prasmi izmantot izteiksmīgus valodas līdzekļus1 dažādos saziņas apstākļos atbilstoši valodas lietotāju mērķiem un izteikuma2 saturam. (Līdzīgu izpratni sk. KVE, 119.) Tiek ņemtas vērā indivīda spējas un prasme savā valodā ievērot labākos paraugus. Otrkārt, valodas kultūra ir arī zinātnes nozare, kur tiek pētītas attiecīgās zināšanas un prasmes.
Valodas kultūra ir gan teorētiska, gan praktiska nozare, abi aspekti jāatver kompleksi, ciešā saistījumā. Teoriju veido valodnieki; prakses jautājumu risināšanā (piemēram, terminu izstrādē) piedalās arī citi speciālisti.
Valodas kultūra kā teorētiska nozare veidojusies 20. gadsimta sākumā un attīstās uz funkcionālās valodniecības bāzes. Pati funkcionālā valodniecība vēl nav pietiekami attīstīta daudzās valodās, arī latviešu valodā. Tā balstās galvenokārt uz atsevišķu faktu vērtējumiem, atsevišķiem pētījumiem bez ciešāka sistēmiska kopsakara. Daudzos gadījumos tas rada grūtības.

Autora komentārsAtvērt
Atlants