Katrs cilvēks ir atšķirīgs, katrā no mums mīt kaut kas tāds, ko zinām tikai mēs, jo cilvēks nekad neatklājās pilnībā. Apkārt ir ciets apvalks, bet iekšā ir … vai nu mīksts vai nu ciets kodoliņš, kas zina, tā pat kā riekstam.
Katrs no mums ir personība, viena vienīga, otras tādas otras nav un diez vai būs. Mēs vienmēr esam bijuši tik dažādi dažādās dzīves „kompānijās”, ka citreiz pašam liekās, kur tik dīvaini un ar divējādu dabu mēs mēdzam būt. Cilvēks, manuprāt, tāds kāds viņš ir īstenībā – spītīgs, ļauns, jauks, labsirdīgs utt., ir tikai ģimenes lokā. Ģimene ir tāda, kurai tu vari pateikt visu ko tu domā , kā tu jūties, šā vai tā ģimene saprot.
