| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| 1. | NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SUBJEKTA JĒDZIENS UN TĀ PAZĪMES | 5 |
| 2. | NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SPECIĀLĀ (ĪPAŠĀ) SUBJEKTA JĒDZIENS UN KLASIFIKĀCIJA | 9 |
| 2.1. | Noziedzīga nodarījuma speciālā (īpašā) subjekta jēdziens | 9 |
| 2.2. | Noziedzīga nodarījuma speciālā (īpašā) subjekta klasifikācija | 11 |
| 3. | NOZIEDZĪGA NODARĪJUMA SPECIĀLĀ (ĪPAŠĀ) SUBJEKTA REGULĒJUMS ĀRVALSTĪS | 17 |
| KOPSAVILKUMS | 22 | |
| IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS | 23 |
Latvijas Republikas Satversmes 92.panta otrais teikums nosaka: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Šī Satversmes norma ietver nevainīguma prezumpcijas principu, kas kriminālprocesā paredz, ka personu pie kriminālatbildības var saukt tikai tad, ja atbilstoši Krimināllikuma nosacījumiem personas darbībā ir saskatāmas visas obligātās un nepieciešamās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.
Līdz ar to ir svarīgi nodalīt noziedzīga nodarījuma vispārējo un speciālo subjektu, lai personai pareizi piemērotu kriminālatbildību, jo daudzās Krimināllikuma Sevišķās daļas normās likumdevējs norāda uz kādām īpašām subjekta pazīmēm, kuras ir obligātas noziedzīga nodarījuma sastāvam. Šādos gadījumos ir paredzēta īpaša subjekta atbildība. …
Darbs sastāv no ievada, trim nodaļām un divām apakšnodaļām, kopsavilkuma un izmantotās literatūras un avotu saraksta. Pirmajā nodaļā izpētīts noziedzīga nodarījuma subjekta jēdziens un tā pazīmes. Otrā nodaļa ir izdalīta divās apakšnodaļās. Šajās nodaļās analizēts noziedzīga nodarījuma speciālā subjekta jēdziena skaidrojumus juridiskajā literatūrā, kā arī apskatīta speciālo subjektu klasifikācija, balstoties uz dažādām īpašībām, kas minētas krimināltiesību teorijā. Trešajā nodaļā pētīti Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un Vācijas kriminālkodeksi, lai salīdzinātu ārvalstu normatīvo aktu regulējumu saistībā ar noziedzīga nodarījuma vispārējo un speciālo subjektu.
