Rīgas Rāte 1856. gadā izdeva atļauju likvidēt vaļņus ap Rīgu. Šie darbi ritēja no 1857. gada līdz 1863. gadam pēc arhitekta J. Hāgena projekta, kurā bija izstrādāts arī jauns sabiedrisko ēku izvietojuma princips. 1860. gadā Vecpilsētā atvēra Vācu operas un drāmas teātra telpas bija kļuvušas par šauru. Doma par jaunu teātra celtniecību izvirzījās jau 1829. gadā, tomēr 1849. gadā Rātes ieceltā komiteja praktiskus rezultātus nesasniedza, jo iesniegtie projekti bija ļoti dārgi. 1860. gadā Pēterburgas arhitekts Ludvigs Bonšets (1882 – 1885) iesniedza vispiemērotāko projektu, kas rīdziniekiem patika un bija pieņemams būvizmaksu ziņā.
1860. gada 22. aprīlī izdeva pavēli kanāla malā starp Aleksandra un Suvorova tiltu izveidot būvlaukumu jaunā teātra celtniecībai. Teātra projektu savā rezidencē Carskoje Selo apstiprināja cars Aleksandrs II. Būvdarbus vadīja Rīgas arhitekti H.Šēls un F.Hess.
1860. gada 16. augustā svinīgi tika ielikts teātra pamatakmens.
1863. gada 29. augustā teātris sāka sezonu.…
