Runājot par demokrātijas attīstību Amerikas Savienotajās Valstīs ir jāatzīmē to, ka vispārējas vēlēšanu tiesības (kuras kā mēs ļoti labi zinām ir demokrātijas fundamentālā iezīme) tur tika sasniegtas daudz vēlāk, nekā citās liberālās demokrātijās. Vēlēšanu tiesības sievietēm tika piešķirtas tikai pēc Pirmā pasaules kara beigām, bet Afro – Amerikāņu iedzīvotājiem valsts dienvidu štatos, tādas tiesības piešķīra tikai 1960. gados. Jautājums par Afro – Amerikāņu integrāciju ASV sabiedrība ir bijis dominējošs ASV iekšpolitikā. Kamēr verdzība un segregācija de jure tika aizliegtas – pilnīga Afro – Amerikāņu integrācija palika par ļoti grūti atrisināmu problēmu ASV politikas dienaskārtībā.
Tātad 1950. – 1960. gadus mēs varam uzskatīt par Amerikas Savienoto Valstu ceļojuma pie pilnās demokrātijas finālposmu. Vēlēšanu tiesību piešķiršana miljoniem Afro – Amerikāņiem dzīvojošiem dienvidu štatos, noslēdza ilgstošu procesu, kas izslēdza Afro – Amerikāņus un vēl dažas sociālās grupas un etniskās minoritātes no piedalīšanās sabiedriskajā dzīvē un valsts politikā. Cilvēktiesību Akta pieņemšana 1964. gadā un Vēlēšanu tiesību Akta pieņemšana 1965. gadā izdarīja pavērsienu šajos jautājumos. Tas bija ievērojams cilvēktiesību kustības sasniegums un tas arī piedāvā pamācošu ieskatu ASV demokrātijas sistēmas veidošanā un izpratnē arī mūsdienās.…
