Sokrats un viņa filosofiskie uzskati

1.SOKRATA INTEREŠU OBJEKTS

Sokrats (ap 469-339 pr. Kr.) zināmā mērā iezīmē otru grieķu filozofijas sākumu. Sākot ar Sokratu , filozofu uzmanība pievēršas cilvēka un sabiedrības dzīves jautājumiem un problēmām par to, kas ir labs, patiess un tikumīgs cilvēka dzīvē. Katra cilvēka dzīve noris galvenām kārtām sabiedrībā un viņa svarīgākās problēmas saistās ar “politiku” ( no polis - pilsēta, t.i., valsts, jo katra lielākā pilsēta Grieķijā bija sava valstiņa). Cilvēka galvenie jautājumi nav tik daudz par pareizo dabas izpratni, bet par pareizu rīcību sabiedriskā vidē. Grūtās problēmas saistās ar šīs pareizās rīcības uzzināšanu un noskaidrošanu, standartiem un iedzīvināšanu dažkārt pat naidīgā vidē.
Sokrats nekādā ziņā nebija pirmais, kas sāka interesēties par šādiem jautājumiem. Grieķu valstiņas ar dažādām valdības formām ( demokrātiju, monarhiju, diktatūru u. c. ) jau bija pastāvējušas labu laiku, un cilvēki bija debatējuši par sabiedriskām iekārtām. Tāpat bija jau izveidojusies īpaša filozofu grupa - sofisti, viņu vidū pazīstamākie ir Protagors, Hipijs, Kritijs, Gorgijs, kuri kā apkārtceļojoši skolotāji solīja iemācīt veidus, kā risināt politiskus, sabiedriskus un arī morālus jautājumus. Sofisti pulcināja mācekļus un centās iemācīt īpašu runas prasmi jeb retoriku, lai ar to jaunie mācekļi gūtu labus panākumus politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Vienlaikus sofistu darbība veicināja zināmu relatīvismu morāles jautājumos, jo viņi radīja pārliecību, ka katru uzskatu var aizstāvēt, ja vien tikai to prot pienācīgi un pārliecinoši izdarīt. Tā Protagors aizstāvēja viedokli, ka “cilvēks ir visu lietu mērs”, savukārt Sokrats papildināja šo visai būtisko piezīmi, ka “domājošais cilvēks ir visu lietu mērs”. (2, 54)

…