-
Senlatviešu vārdu lietojums folklorā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Praktiskā pētījuma daļa | 4 |
| 1.1 | Vecvārdi kas sākas uz burta a - ā | 4 |
| 1.2. | Vecvārdi kas sākas uz burta b - c | 5 |
| 1.3 | Vecvārdi kas sākas uz burta č-d | 6 |
| 1.4. | Vecvārdi kas sākas uz burta e-ē-g | 7 |
| 1.5. | Vecvārdi kas sākas uz burta g-i-j | 8 |
| 1.6. | Vecvārdi kas sākas uz burta k-ķ-l | 9 |
| 1.7. | Vecvārdi kas sākas uz burta l-m-n | 10 |
| 1.8. | Vecvārdi kas sākas uz burta o-p | 11 |
| 1.9 | Vecvārdi kas sākas uz burta r-s-š | 12 |
| 1.10. | Vecvārdi kas sākas uz burta t-u-ū | 13 |
| 1.11. | Vecvārdi kas sākas uz burta v-z | 14 |
| Secinājumi | 15 |
Senlatviešu vārdi mūsdienās pamazām sāk izzust un tiek aizstāti ar žargoniem, it īpaši jauniešu vidū. Senlatvieši vārdus mūsdienās var dzirdēt tikai no vecākās paaudzes cilvēkiem, retu reizi no vidējās paaudzes, jo tieši šīs paaudzes cilvēki nepieņem mūsdienu jauniešu žargono vārdus un nelieto tos sarunvalodā.
Senlatviešu vārdi ir daļa no latviešu kultūras, kurā tāpat kā senvārdi izzūd no mūsu ikdienas ritma. Tā tiek aizstāta ar citām kultūru paražām, tāpat kā senvārdi, kas tiek aizstāti ar svešvārdiem.
Svešvārdi tiek aizgūtu no citu tautu valodas, kurām ir bijusi liela ietekme Latvijā ,piemēram krievu valodas.
Senvārdi agrāk tika izmantoti sētu un saimi – darbarīku, trauku, apģērbu, apavu, garumu un u.t.t apzīmējumiem. Taču daudziem cilvēkiem svešvārdiem nevar piedēvēt īsteno nozīmi. Vecvārdus var iedalīt divās grupās. Pirmajā grupā, vecvārdi folklorā ir ar savādāku nozīmi nekā mēs to lietojam mūsdienas, otrajā grupā, vārdi kurus mūsdienās vairs nelieto un nezina to nozīmi. …
