Valstij raksturīga pazīme, kas to atšķir no citām sabiedriskām organizācijām, ir valsts vara. Sabiedrība nevar pastāvēt bez varas. Valsts vara ir augstākā vara valstī, pārējās valstī esošās varas savas tiesības atvasina no valsts varas, kas nosaka to apjomu. Demokrātiskā un tiesiskā valstī visa valsts vara ir sadalīta starp patstāvīgiem, neatkarīgiem varas atzariem, kuri cits citu līdzsvaro un kontrolē. Šie varas atzari – likumdošanas vara, izpildvara un tiesu vara - tieši ietekmē sabiedrību jeb konkrētās valsts iedzīvotāju brīvības un tiesības. Pienākumu un atbildību apjomu katrai no varām būtiski ietekmē valsts pārvaldes forma. Latvijā un Īrijā, pastāvot parlamentāras demokrātijas pārvaldes formai, noteicošā vara ir likumdevēja vara jeb parlaments. Latvijā tā ir Saeima, Īrijā- 2 palātu parlaments Oireachtas, kas ietver prezidentu, pārstāvju palātu (Dáil Éireann) un senātu (Seanad Éireann). Parlamentārā republikā izpildvara ir izteikti atbildīga likumdevēja priekšā. Valsts galvas, prezidenta, un valdības galvas pilnvaras tajā ir dalītas [3.- 137.lpp; 8].
Neatņemama parlamentāras demokrātijas sastāvdaļa ir prezidents. Prezidents tiek definēts kā augstākā valsts amatpersona vai valsts galva valstī ar republikānisku iekārtu.…
