-
Grieķu tēlnieki un skulptūras
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Tēlniecība Senajā Grieķijā | 3 | |
| Arhaiskais periods | 3 | |
| Klasiskais periods | 4 | |
| Hellēnisma periods | 4 | |
| Klasiskā perioda tēlnieki | 5 | |
| Mirons no Eleiteras | 5 | |
| Polikleits no Argosas | 6 | |
| Fīdijs no Atikas | 7 | |
| Prākistels | 8 | |
| Skops no Paras | 9 | |
| Līsips no Sikonas | 10 | |
| Leohars | 10 | |
| Literatūras saraksts | 11 |
Grieķu tēlniecībā izdalāmi trīs galvenie periodi – Arhaiskais, Klasiskais un Hellēnisma.
Arhaiskais periods bija vissenākais grieķu tēlniecībā. Šie darbi ir stīvi un šķautņaini kā Ēģiptiešu skulptūras.
8 – 6 gs BC
Šajā laikā grieķu sabiedrībā vadošā loma ir vergu darbam, vienlaikus arī prasot augstu kvalifikāciju atsevišķās nozarēs – daiļamatniecībā tika izmantots arī brīvo ļaužu darbs.
Senākās grieķu skulptūras bija no koka rupji aptēstas stabveida figūras – dievu attēli – ksoani. Dažreiz tos pārklāja ar metāla plāksnēm un inkrustēja ar ziloņkaulu. Šīs skulptūras līdz mūsdienām nav saglabājušās, un par tām var spriest tikai pēc attēliem vāžu glezniecībā, kā arī pēc nelieliem 8-7 gs BC ziloņkaula izstrādājumiem, kas lielā daudzumā atrasti izrakumos Spartā. Šādas skulptūras Grieķijā bija ļoti iecienītas un tām vienmēr bija liela nozīme kultūrā.
7 – 6 gs BC tēlniecībā sāka plaši lietot mīkstās akmens šķirnes un marmoru. Līdz ar koka tēlu apšūšanu ar bronzas plāksnēm sāka veidot bronzas statujas. Tās izkala pa daļām no bronzas plāksnēm un savienoja kopā ar īpašiem sastiprinājumiem. Vēlāk bronzas skulptūru darināšanā sāka izmantot arī liešanas tehniku. Akmens skulptūras parasti atdzīvināja krāsojums, bronzas statujām atsevišķas detaļas bija apzeltītas vai apsudrabotas, bet acis – inkrustētas.
7 – 6 gs BC parādījās skulpturāli veidojumi, kas ir jau daudz tuvāki dabai. Tad arī iezīmējas divi tēlniecības pamattipi, kas turpmāk valda grieķu mākslā: kailā vīrieša un apģērbtās sievietes figūras. Šajā laikā arī strauji attīstījās doriešu polisu tēlniecība un tur sevišķi populārs bija kaila jaunekļa attēlojums (kuross). Tas bija atlēts, sacensību uzvarētājs, skaistais un cildenais pilsonis. Pēc šo atlētu uzvarētāju statuju parauga tiek darināti arī kapu pieminekļi un tāpat arī dievu tēli. Visi šie jaunekļi stāv taisni ar mazliet uz priekšu izspertu kreiso un atpakaļ atvirzītu labo kāju, ar iztaisnotu ķermeni un gar sāniem nostieptām rokām. Tādu simetrisku un nekustīgu figūras stāvokli mēdz saukt par frontālu. Visatpazīstamākais no doriešu meistariem, kas 6. gs BC darināja šādas statujas, ir Argosas tēlnieks Polimēds.…
Antīkās Grieķijas arhitektūras attīstība (periodi), tēlnieki un to skulptūras ar fotogrāfijām
