Funkcionālā pieeja.
Šīs pieejas galvenā doma: cilvēks pats ir spējīgs domāt un rīkoties, bet viņam jāpalīdz. To dara sociālais darbinieks, mācot klientu rīkoties, ieteic, uz ko koncentrēt uzmanību, ko darīt. Sociālais darbinieks darbojas kā indivīda izmaiņu un pozitīvas izaugsmes veicinātājs. Pārmaiņu centrs ir klientā, kurš sadarbībā ar sociālo darbinieku atbrīvo savus spēkus izvēlei un izaugsmei. Sociālais darbinieks tikai palīdz. Šajā pieejā darba metodiku veido darba gaitā. Nav jau gatavas atbildes, kā to darīs, kā strādās, to iepriekš nenosaka. Tikai sociālais darbinieks kopā ar klientu var atklāt, ko ar piedāvāto palīdzību varētu darīt. Sociālais darbinieks nenosaka stratēģisko mērķi, kuru vajadzētu sasniegt. Viņš galvenokārt seko klienta izaugsmei.
Uz problēmas risināšanu orientēta pieeja.
Šīs pieejas pamatā esošā dinamiskā teorija ir Zigmunda Freida izveidotā ego psiholoģija. No dzimšanas līdz pašam nāves brīdim jebkurš cilvēks ir iesaistīts pastāvīgā problēmu risināšanā. Šis process var būt gan apzināts, gan neapzināts. Tā mērķis ir saglabāt stabilitāti, atgūt to, vai arī sasniegt vēl augstākā līmenī. Ar ego palīdzību persona uztver iekšējo vai ārējo realitāti, apjauš tās nozīmi un dažādi pielāgojas, aizsargājas, risina, adaptējas, veido kompromisus, izvēlās, šaubās un iesaistās savā realitātē. Tādā veidā persona risina savas problēmas.
…
