Valstij iestājoties Eiropas Savienībā ir jāapzinās tās priekšrocības un trūkumi, kurai attiecīgai dalībvalstij būs jāiegūst. Lai gūtu pēc iespējas lielāku nacionālo labumu savai valstij , nacionālas valsts valdība ir spēcīgākā pozīcija, lai kontrolētu vai ietekmētu Eiropas Savienības procesus. Tas ir izteikti redzams valstu attiecībās ar Komiteju un Ministru Padomi . Deviņpadsmitās nodaļas materiālā, par to, kā valdība var ietekmēt notiekošos Eiropas Padomes procesus tiek dalīts faktoros:
• Pēc pārstāvētās valsts izmēriem,
• Attiecīgo sarunu svarīgums atsevišķai valstij,
• Valdības vēlme aktīvi iesaistīties attiecīgajā jautājumā,
• Valdības spēja iesaistīties procesos,
• Attiecības ar citām valdībām,
• Procesa izmantošana,
• Valdību sarunu kompetence,
• Spēja savienot pārstāvjus EP ar nacionāliem līdzekļiem .
Tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij ir pārdomāti jāizveido sistēma gan nacionālā līmenī, gan jādarbojas aktīvi arī Eiropas Savienībā. Latvija šajā ziņā nav pietiekoši aktīva, lai spētu nepieciešami ietekmēt Eiropas Savienības procesus.
…
