Vērtējums:
Publicēts: 24.04.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 1.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 2.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 3.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 4.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 5.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 6.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 7.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 8.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 9.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 10.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 11.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 12.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 13.
  • Konspekts 'Uz laiku atļautās pazeminātās dzeramā ūdens kvalitātes prasības', 14.
Darba fragmentsAizvērt

Paaugstinātais dzelzs saturs dzeramajā ūdenī Latvijā un
tā ietekme uz patērētāju veselību
Dzelzs saturs dzeramajā ūdenī ir paaugstināts daudzās ŪAS visos Latvijas rajonos. Pasaules Veselības organizācija (PVO) dzeramā ūdens dzelzs saturam neizvirza maksimāli pieļaujamo normu vai vadlīniju vērtību, kuru pārsniedzot cilvēka veselība varētu tikt apdraudēta. Pēc pētījumu datiem tikai ~10 % no kopējā dzelzs daudzuma, ko cilvēks uzņem, tiek uzņemti ar dzeramo ūdeni.
ES un Latvijas likumdošanā noteiktā dzelzs satura maksimāli pieļaujamā norma 0,2 mg/l pamatā attiecas uz tām ūdens īpašībām (krāsa, duļķainība, garša), kuras paaugstināts dzelzs saturs var ietekmēt, tādējādi radot patērētājiem estētisku diskomfortu.
ASV veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka cilvēka organismam vidēji pieļaujamais uzņemtā dzelzs daudzums ir ~40 mg dienā bērniem un ~45 mg dienā pieaugušajiem. Savukārt PVO un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apvienotā pārtikas piedevu ekspertu komiteja ir noteikusi maksimāli pieļaujamo dzelzs dienas devu 0,8 mg uz 1 kg ķermeņa svara, kas vidēji 60 kg smagam cilvēkam sastāda 48 mg dzelzs dienā. Pieņemot, ka aptuveni 10 % no uzņemtā dzelzs daudzuma cilvēks uzņem ar dzeramo ūdeni, piesardzības nolūkos Latvijā maksimāli noteiktā dzelzs satura īpašā norma ūdenī nepārsniedz 4,8 mg/l.

12 Latvijas administratīvajos rajonos maksimāli noteiktā dzelzs satura īpašā norma dzeramajā ūdenī ir robežās no 4 līdz 4,8 mg/l, 8 rajonos – no 3 līdz 3,9 mg/l, bet 6 rajonos- no 1,8 līdz 2,9 mg/l.
Aprēķinot pēc izsniegtajām dzelzs satura īpašo normu atļaujām kopējo rajona dzeramā ūdens vidējo dzelzs saturu problemātiskajās ŪAS, zināmā mērā var spriest par paaugstinātas dzelzs koncentrācijas dzeramajā ūdenī problēmas nozīmīgumu dažādos Latvijas reģionos. Minētā problēma visvairāk ir vērojama Latgales reģionā (Daugavpils, Krāslavas un Rēzeknes rajonos. Jāatzīmē, ka Ventspils un Valkas rajonos dzeramā ūdens īpašo normu atļaujas ir izdotas tikai 3 ŪAS katrā rajonā, līdz ar to šī rajona salīdzinājums ar citiem Latvijas administratīvajiem rajoniem nesniedz pietiekami objektīvu informāciju.

Autora komentārsAtvērt
Atlants