Es savā darbā vēlos parādīt spriestspējas kā cilvēka fenomena sasaisti ar daiļo mākslu. Kants estētisko, gaumes spriedumu, spriedumu par skaisto un mākslu ir parādījis kā īpašu cilvēka dvēseles spēju, kas saistīta gan ar tieksmi – neracionālo, - -----gan ar intelektu - izziņu, un kad sāk šķist, ka starp šiem poliem ir nepārvarama plaisa, tiek parādīts, ka cilvēks ir tas, kurā šīs spējas iegūst jaunu dimensiju un izvēršas par fenomenālu parādību, kura ir brīva no ieinteresētības, taču dibinās uz kādiem subjektīviem principiem, un ka tā visspēcīgāk var aktualizēties mākslā, ko rada ģēnijs. Analizējot prāta struktūras, Kants kā atbildīgo par estētiskajiem spriedumiem izvirza spriestspēju, kuru aplūko kā sapratnes un prāta savienotājposmu.…
