Daiļdarbs „Anna Kareņina” ir kā viena liela mozaīka, jo katrs notikums viens ar otru ir saistīts un viens no otra atkarīgs. Tāpēc noskatoties filmu, varēja tikai daļēji saprast romāna domu. Lasot romānu, radās iespaids, ka Tolstojs nav vēlējies uzrakstīt pavisam parastu romānu par skaistu mīlestību, ko bieži vien var redzēt filmās. Autors ir vēlējies atspoguļot to ikdienišķo mīlestību, kāda tā mēdz būt patiesībā un kādas sekas tā atstāj. Romāns ir apjomīgs, tādēļ filmā nebija iespējams atainot visus notikumus. Domāju, ka tā arī labāk, jo filma nebūtu tik izdevusies, ja tajā būtu pārādīts vairāk no Levina dzīves. Annas tēls bija spilgts, lai arī nesimpātisks, bet viņā bija kaut kas neparasts, tajā pašā laikā ļoti raksturīgs daudzām sievietēm. Iespējams, tā neizlēmība, kāre pēc īstas mīlestības, pēc uzmanības. Un tas tikai pastiprināja stereotipisko viedokli par Annu kā sievieti, ka visas iemīlējušās sievietes uzvedas kā muļķes. Bet Anna nebija vienīgā, kas bija neuzticīga, viņas brālis arī bija tāds. Tad rodas jautājums, kāpēc tikai Anna tika sodīta? Iespējams, autors vēlējies parādīt to, ka tajos laikos par neuzticību tika sodītas tikai sievietes, iespējams, tas ir vienkārši tāpēc, ka Anna bija viens no galvenajiem tēliem un uz brāli netika likts akcents. Lasot romānu vai skatoties filmu, radās ļoti daudz jautājumu, uz kuriem atbildēt nav iespējams. Tolstojs ļauj katram lasītājam izdarīt savus secinājumus. …
