Jautājums par cilvēka dzīvības vērtību ir visai interesants, to apskatot gan no filozofiskā un reliģiskā skatu punkta, gan no vēstures un sabiedrības ētikas viedokļa. Cilvēka dzīvību it kā pierasts uzskatīt par absolūtu vērtību- to nemēdz salīdzināt ar jebko citu, tā ir visam pāri stāvoša. Cilvēka dzīvības vērtības izpratni noteiktā civilizācijā, kultūrā, laikā un telpā ierobežotā pilsoņu vai iedzīvotāju kopā, nosaka kopējā indivīdu attieksme, kas katram var būt nedaudz atšķirīga, tomēr, katrreiz apskatot kādu noteiktu civilizāciju vēsturiskajā laikā, ir iespējams runāt par kopēju un daudzmaz vienojošu cilvēka dzīvības vērtības izpratni. Domājams, ka vēsturiski cilvēka dzīvības vērtības izpratne ir daudzreiz mainījusies. Zināms, ka verdzības laikmetā, kā arī dažādu tirānu valdīšanas laikā, cilvēka dzīvība nav uzskatīta par vērtību „pati par sevi”, bet novērtēta atkarībā no personas statusa, īpašībām, attieksmes, padarītā vai nepadarītā, bieži vien arī no paklausības vai nepaklausības kādam augstāk stāvošam. …
