Vielas sastāv no atomiem. Atomi savukārt sastāv no protoniem, neitroniem un elektroniem, kas atrodas atoma centrā un veido atoma kodolu. Ap atoma kodolu riņķo elektroni, kas atrodas atoma kodola protonu veidotājā Kulona elektriskajā laukā. No klasiskās fizikas seko, ja lādēta daļiņa kustas papaātrināti elektriskajā laukā, tad tā izstaro elektromagnētisko vilni, kā rezultātā zaudē enerģiju un tās kustība tiek bremzēta. Līdzīgi elektronam kustoties atoma kodola radītajā elektriskajā laukā vajadzētu izstarot elektromagnētisko vilni. Izstarošanas rezultātā elektrona ātrumam ir jāsamazinās un elektronam ir jānokrīt uz kodolu, bet dabā šāds process nenotiek elektrons var riņķot bezgalīgi ilgi pa kādu orbītu bez elektromagnētiskā viļņa izstarošanas. Klasiskā fizika nevar izskaidrot elektrona kustību kodola elektriskajā laukā. Savā laikā Ņūtons izteica domu, ka gaisma sastāv no īpašu daļiņu korpuskulu plūsmas. Pēc Ņūtona domām sagrupējot šīs daļiņas pēc izmēriem , mēs iegūstam gaismas krāsu. Baltai gaismai izejot caur prizmu šīs daļiņas tiek sašķirotas. Ņūtona atklāto efektu izmantoja dažādu vielu pētījumos. Ja vielu ievieto baltās gaismas stara ceļā un novirzām gaismas starus, kas iziet caur vielu tālāk uz prizmu , tad rezultātā uz ekrāna iegūstam tumšas līnijas uz nepārtrauktā spektra fona. Viela, kas atrodas gaismas stara ceļā ir absorbējusi gaismu šajās vietās. Protonus un neitronus kodolā kopā satur īpaši kodolspēki, kas sāk darboties tikai tad , ja attālums starp kodolu veidojošajām daļiņām ir mazāks par 10-15m.…
