Jau daudzus tūkstošus gadu cilvēks vēro Izplatījumu. Zvaigznes virza cilvēka domu ārpus Zemes robežām. Mēs ar savu planētu un Sauli virzāmies starp šiem zvaigžņu miljardiem. Vai tā ir tikai sagadīšanās, ka Izplatījums ir skaists? Vai šis skaistums nevedina cilvēku domas uz to, ka varbūt skaistums ir Visuma būtība? Vai saullēkta un saulrieta skaistums ir mūsu iedoma? Vai dabas skaistums ir nejaušība? Un tā visās jomās. Pat matemātiķis jums pastāstīs par savu sajūsmu, iedziļinoties augtāko aprēķinu diženumā. Visas dzīves jomas savā augstākajā izpausmē sasniedz skaistumu.
Ja jau reiz piepildās seni novēlējumi, tad šādiem notikumiem jāatainojas zvaigžņotājās debesīs. Un tā tas arī ir. Astronomiskie notikumi neparasti sablīvējas un vienā paaudzē var vērot parādības, kurām citā laika posmā vajadzētu tūkstošiem gadus. Lai cik drūmi cilvēce netrakotu, tomēr zvaigznes vēsta jaunu ceļu un neticamas iespējas. Zvaigznes rāda citu virzienu, kurš jau neapšaubāmi pieņemas spēkā.
Starp nozīmīgiem zvaigžņotās debess veidojumiem var minēt arī zvaigznājus, jo tie iezīmē izplatījumā apgabalus no kuriem nāk īpatnējs individuāls starojums.…
