Izšķir divus klausīšanās veidus – nerefleksīvo un refleksīvo.
Nerefleksīvā klausīšanās ir spēja uzmanīgi ieklausīties sarunas biedrā, neiejaucoties viņa sacītajā. Savu atbalstu partnerim mēs izrādām ar “uzmanības pozu” (ķermenis pavirzīts uz sarunas biedra pusi, galva piešķiebta), galvas mājieniem, ieinteresētu skatienu, mīmiku. Varētu lietot arī nedaudz, īsus verbālus signālus. Piemēram, “ja?”, “ko tu saki?!”, “ko?”, “turpini!”, u.c. Nerefleksīvo klausīšanos parasti izmanto, kad partneris ir emocionāli nelīdzsvarots vai uzbudināts, jo viņam nepieciešams atbrīvoties no spriedzes un negatīvām emocijām. …
