Mūsu genoms ir kā grāmatiņa, kas uzrakstīta tikai ar 4 burtiem. Cilvēka genomā ir aptuveni 3,3 miljardi nukleotīdu bāzu pāri. Grāmatā ar 3000 zīmēm lappusē būtu miljons lappušu.
Genomu pētniecība vēl arvien turpinās, bet pilnībā nekas nav skaidrs. Tam vajadzīgi vēl daudzi tūkstoši gadu. Uzzinot genoma burtu virkni, nekas tik un tā netop skaidrs. Taču varēs prognozēt iespējamību saslimt ar vienu vai otru kaiti vai identificēt tavu personību.
No gēna viedokļa nemirstība jau sen ir sasniegta – gēni ir nemirstīgi. Čaula, kas tos pārnēsā ir mirstīga, tās funkcijas zūd, kad gēns pārgājis citā čaulā. Genoms ir sadalīts 23 hromosomās. Novecošanos ietekmē arī imūnsistēma. To dara ne vien infekcijas izraisītāji, bet arī citi procesi.
Ģenētiski cilvēks no mērkaķa atšķiras par diviem procentiem, kamēr vienas sugas baktērijas var atšķirties pa 30 procentiem. Gēnu mijiedarbība, kad cits citam pasaka, kas jādara, ir sarežģīta. Latviešu gēns ir mitohondriāla iedzimtība.…
