Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 16.05.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 7 vienības
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 1.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 2.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 3.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 4.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 5.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 6.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 7.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 8.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 9.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 10.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 11.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 12.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 13.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 14.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 15.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 16.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 17.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 18.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 19.
  • Referāts 'Eiropas tiesību zinātne', 20.
Darba fragmentsAizvērt

Francijā centrālā vara tika nostiprināta ar Luija IX (1226 – 1270) reformām. Ar militārās reformas palīdzību, izveidojot pilsētas miliciju un algotņu armiju, karalis kļuva mazāk atkarīgs no feodāļiem. Tika aizliegti privāti kari karaļa domēnē. Pārējā teritorijā izsludināja „40 karaļa dienas”. Šajā laikā strīdniekiem vajadzēja iesnigt lietu karaļa tiesā. XIV – XV gs. noslēdzās „trešās kārtas” noformēšanās Francijā. „Trešā kārta” izveidojās, pieaugot pilsētnieku skaitam. Šīs kārtas piederīgie skaitījās nedižciltīgi, tiem nebija nekādu īpašu personīgu vai mantisku tiesību.
XIV gs. sākumā Francijā izveidojās kārtu pārstāvniecības monarhija – tautas pārstāvniecības veids, kas attīstījās pārejas laikā no senjorālās monarhijas uz absolūto monarhiju. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants