Turpmāko starptautiskās sistēmas modeli ir grūti paredzēt, jo pasaules kārtība visu laiku ir mainīga. ASV politikas zinātnieks Semjuels Hantingtons (Samuel Huntington) savā darbā “The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order” piedāvā sekojošas paradigmas ar iespējamo turpmākās pasaules aprakstu. Pirmkārt – viena pasaule, eiforija un harmonija – pieņēmums, ka pēc Aukstā kara iestāsies “vēstures beigas” un izveidosies harmoniska un vienota pasaule. Otrkārt – divas pasaules, mēs un viņi – pasaules sadalījums. Piemēram, Ziemeļos un Dienvidos; centrā un perifērijā; “miera zonā” un “nemiera zonā”. Treškārt, tiek piedāvāts redzējums, ka pasaulē ir aptuveni 184 valstis, kuras sadarbojas savā starpā. Ceturtkārt, absolūts haoss. Šāda situācija var izveidoties, ja pasaulē tiek veicināta anarhija, jo vājinās valstis un parādās vairāk “failed states”. Piektkārt, daudz-civilizāciju pasaule, kur starptautiskajā politikā valsts ir centrālais aktieris.
Var secināt, ka mūsdienu pasaulē ir multipolārs spēku līdzsvars un, lai mūsdienu pasaulē valstis pastāvētu, ir nepieciešama starpvalstu sadarbība. Arvien lielāka ietekme ir redzama tādās Āzijas valstīs kā Japāna, Ķīna un Indija. …
