Centrālās Āzijas teritorijas Arāla jūra, kura agrāk bija ceturtā lielākā slēgtā tipa, iekšējā ūdenstilpne pasaulē, drīz izzudīs pavisam.
Viens no senākajiem ezeriem, vairāk kā piecus miljonus gadus vecs, kopš 1960.gada novērošanas, izžūst un pārvēršas par tuksnesi. Tā cēlonis ir cilvēku saimnieciskā darbība, kad divas galvenās ietekas Amudarja un Sirdarja 1918.gadā tika novirzītas apūdeņošanas projektiem, lai panāktu sekmīgu Padomju Savienības kokvilnas eksportu. Gadu gaitās Arāla jūra piedzīvoja izžūšanu, kas radīja lielas ekoloģiskas un saimnieciskas problēmas Arāla reģionos, neskatoties uz to, ka 1930.gadā, kad sākās lielo kanālu būve, 30%-70% ūdens jau tika pazaudēts nekvalitatīvi būvētu kanālu dēļ, nedodot nekādu labumu saimniecībai. Sākot no 1960.gada līdz 1971.gadam Arāla jūras ūdens līmenis ik gadu kritās aptuveni ap 20cm, savukārt nākamajos gados tās līmenis kritās no 50cm līdz pat 90cm. Neskatoties uz šiem ūdens zaudējumiem, kas nebija pārsteigums Padomju Savienībai, tas sekmēja divkārtēju kokvilnas ražošanas pieaugumu.
