Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 04.12.2012.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
Laikposms: 2000. - 2010. g.
2011. - 2015. g.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 1.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 2.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 3.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 4.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 5.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 6.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 7.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 8.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 9.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 10.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 11.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 12.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 13.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 14.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 15.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 16.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 17.
  • Referāts 'Darba devēju un darba ņēmēju attiecības', 18.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  IEVADS    3
1.  DARBA DEVĒJI UN DARBA ŅĒMĒJI    4
1.1.  Darba devēji    4
1.2.  Darba ņēmēji    9
2.  ATTIECĪBAS DARBA VIETĀ    12
2.1.  Komunikācija starp darba devējiem un darba ņēmējiem    14
  SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI    16
  IZMANTOTĀS LITERATŪRAS UN AVOTU SARAKSTS    18
Darba fragmentsAizvērt

2.1.Komunikācija starp darba devējiem un darba ņēmējiem
Komunikācija ir informācijas apmaiņa, uz kuras pamata vadītājs var pieņemt efektīvus lēmumus, kā arī pieņemtos lēmumus paziņot saviem darbiniekiem.
Vadītājs 50-90% sava laika tērē sarunām, tas ir, starppersonu informācijas apmaiņai. Te ir jāsastopas ar vairākām būtiskām problēmām. Cilvēki reaģē nevis uz to, kas patiesībā notiek, bet uz to, ko viņi uztver kā notiekošo. Cilvēki var interpretēt vienu un to pašu informāciju dažādi atkarībā no uzkrātās pieredzes. Tas nozīmē, ka daudzos gadījumos cilvēki uztver tikai daļu informācijas. Informācija, kas nonāk pretrunā ar mūsu pieredzi un agrāk apgūtiem jēdzieniem, vai nu vispār netiek pieņemta, vai arī izkropļota saskaņā ar šo pieredzi un jēdzieniem. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem piemīt tendence uztvert savas organizācijas problēmas no sava un darba pienākumu viedokļa. Ļoti svarīgi, cik atklāti un godīgi ir vadītāji informācijas apmaiņā ar padotajiem.
Komunikācijas mērķis ir nodrošināt informācijas sapratni. Stājoties informatīvajā apmaiņā un izmantojot simbolus, mēs cenšamies apmainīties ar informāciju un panākt tās izpratni. Par simboliem kalpo vārdi, žesti, intonācijas. Vienu un to pašu vārdu cilvēki var uztvert dažādi, tas nozīmē, ka nosūtītā informācija ne vienmēr tiks atbilstoši saprasta un interpretēta.
Simbolu nozīme izpaužas caur pieredzi un atkarībā no konteksta.Katram cilvēkam ir sava pieredze, un, tā kā katra informācijas apmaiņa ir jauna situācija, neviens nevar būt pārliecināts, ka kāds cits mūsu simbolu sapratīs tāpat kā mēs.
Piemēram, sakot:”Izdariet to, kad jums radīsies iespēja”, padotais var nesaprast, ko jūs gribat:”pēc iespējas ātrāk” vai “kad būs laiks”.
Ja jūs teiksiet padotajam:”Uzmeklējiet mani, ja radīsies problēmas”, nevar zināt, vai padotais sapratīs, ko tieši jūs domājāt ar vārdu “problēmas”.
Komunikācijas problēmas it īpaši var rasties daudznacionālā vide. Komunikācijā liela nozīme ir arī žestiem, stājai, pozai, acīm, brillēm, runas intonācijai.
Starppersonu informācijas apmaiņā ierobežojošs faktors var būt atgriezeniskās saites trūkums. Tā ir ļoti būtiska, jo ļauj konstatēt, vai klausītājs patiešām ir peišķīris ziņojumam to pašu nozīmi, ko jūs.

Atlants