Tomēr šim periodam ir raksturīga arī kārtu pretošanās valdnieka autoritātei, bieži vien jaunajam valdniekam, lai nostiprinātos tronī, nācās ievērojami pakļauties kārtu spiedienam. Taču ir raksturīga tendence: vienlaicīgi ar valsts apvienošanas un varas centralizācijas politikas panākumiem, valdnieki sāka pamazām atteikties no kārtu pārstāvniecības augstāko institūtu palīdzības valsts pārvaldē (valsti jau varēja itin labi pārvaldīt profesionālā ierēdniecība, un kārtu pārstāvju sapulces sāka sasaukt aizvien retāk un retāk, tikai ļoti svarīgu jautājumu izlemšanai). Absolūtisma tendences bija ierobežotas laikā un saistītas ar viena konkrēta valdnieka personības spēku un spēju pārvaldīt valsti atbilstoši saviem priekšstatiem (t.s. teritoriālais absolūtisms).…
