Valsts maksājumu bilancē rezerves aktīvi ir viena no finanšu konta piecām sastāvdaļām. Finanašu kontā tiek atspoguļoti darījumi ar finanšu resursiem. Rezerves aktīvi cieši saistīti ar valsts un tās centrālās bankas operācijām. Runa ir par valstij piederošiem ārējiem aktīviem. Tos praktiski pārzina un kontrolē centrālā banka. Pēdējai ir pienākums un tiesības minētās rezerves jebkurā brīdī izmantot, lai sabalansētu maksājumu bilanci, regulētu tās aktīvu un pasīvu. Šīm rezervēm ir īpaša loma, lai centrālā banka konkrētā situācijā varētu īstenot nepieciešamā apmēra valūtas intervences savas nacionālās valūtas kursa atbalstīšanai un regulēšanai. Šos rezerves aktīvus veido:
1) monetārais zelts neatkarīgi no glabāšanas vietas;
2) SVF speciālās aizņemšanas tiesības jeb Special Drawing Righls (angļu val.) - SDR;
3) rezerves SVF;
4) aktīvi ārzemju valūtā gan skaidrā naudā, gan depozītos, gan vērtspapīros u.c. prasības.
Rezerves aktīvi atspoguļojas centrālo banku aktīvos. Maksājumu bilances proporcijām, komponentu attiecību izmaiņām, pamata komponentu straujai izaugsmei vai spējam kritumam visupirms jāseko valstij, finanšu ministrijai, ekonomikas ministrijai, saprotams, centrālajai bankai, lielākajām komercbankām, to asociācijai, ekonomiskai presei. Atgriezeniskās saites signālu sadalei neitrāli informējošos un sāpju signālos ir liela principiāla nozīme. Visupirms jau sāpju signāli liecina par novirzēm no noteiktā ekonomiskā kursa. Valdībai savu iespēju ietvaros, visupirms izmantojot ekonomiskas sviras, veicami pasākumi maksājumu bilances mērķtiecīgai koriģēšanai, nepamatotu noviržu novēršanai.10
…
