Cilvēku vērtības, lai gan bieži visnotaļ līdzīgas dažādu tautu starpā, ir subjektīvas. Tās var dažādi vērtēt (piemēram, kristiešiem atriebība ir grēks, bet dažām „pagānu” tautām atriebība ir cienījama un pat nepieciešama) vai saprast (senajiem grieķiem gods bija nodarboties ar sabiedriskām lietām, paralēli nicinot fizisku darbu tik ļoti, ka cienījamāk bija dzīvot uz citu rēķinu, turpretim citur šādu eksistenci uzskata par pazemojošu un ciena jebkādu darbu, kas var nodrošināt sev iztiku, atstājot politiku otrā plānā). Šādi var ļoti daudzas vērtības uzskatīt par kļūdainām, tāpēc arī atrastās „kļūdas” ir visnotaļ subjektīvas (no atradēja viedokļa). …
