Šī tēma ir izvēlēta tādēļ, ka daudzi runā par senajiem Latvijas teritorijā dzīvojošām ciltīm – mūsu senčiem, ka viņi bija gudri, čakli, draudzīgi, mierīgi iedzīvotāji. Ja Vāczemes karotāji nebūtu iebrukuši šajā teritorijā, tad mums būtu bijusi pašiem sava valsts, savs karalis vai ķēniņš. Attīstījusies augsta kultūra un citas lietas.
Tāpēc ir interese uzzināt, kā patiesībā dzīvojuši senās baltu ciltis Latvijā un ko par šīm ciltīm vēsta tā laika hronika.
Protams, tautā ir uzskats, ka igauņi domā, ka mēs esam draudzīga tauta, ļoti viesmīlīga. Bet Latvieši domā, ka igauņi ir draudzīga tauta, lēni domājoši utt. Bet kā ir patiesībā?
13. gadsimta sākumā Latvijas teritorijā dzīvoja vairākas tautas no baltu tautu grupas – zemgaļi, kurši, latgaļi, sēļi. Un viena somugru tauta – lībieši.
Tautā skan viedoklis, ka ja nebūtu krustneši, latviešiem būtu bijusi sava valsts, kā lietuviešiem. Ir jāatrod iemeslus – kas deva lietuviešiem nebūt „okupētiem” un latviešiem nenoturēties pretī. Stāstā „Ar uguni un zobenu” ir aprakstīts, ka vācu vēsturnieki 12. un 13. gs. Uz baltiem skatījušies kā uz mežoņiem un uzskata, ka vācu krustneši ir okupējuši latvijas teritoriju un atņēmuši latviešiem brīvību.…
